vērtīgās zāles – nezāles

Tieši pirms gada šajā laikā publicēju ierakstu “Labākās lietas dzīvē ir par brīvu“. Ar līdzīgu frāzi man arī gribas sākt šoreiz. Šajā laikā daba mums dod teju pašu labāko, kas tai ir, tāpēc dodieties laukos, pļavās, mežos, dārziņos un rociet ārā savas zāles un nezāles! Tik tikko izaugušas, tās ir visvērtīgākās. Šogad no laukiem atvedu nātres, gārsas un pieneņu lapas, kas visas kā viena ir ļoti vērtīgas organismam, kurš mostas pēc ziemas miega un gatavojas lēcienam vasaras trakulībās.

Nātre – tajā ir atrodams kalcijs, magnijs, dzelzs, kālijs, kā arī A un C vitamīns, kas nātrēs ir daudz vairāk, nekā, piemēram, visiem tik ierastajā C vitamīna superavotā upenē. Nātrēm ir ļoti augsts dzelzs līmenis, kāpēc pati izvēlējos tieši šo zālīti iekļaut savā pavasara ēdienkartē. Nātres visbiežāk ēd gan svaigas, gan vāra zupā, gan žāvē no tām tēju, kas, manuprāt, ir patiesi garda. Mēs pievienojam tās gurķu-redīsu salātos kopā ar lociņiem un olīveļļu. Mēli var norīt!

Gārsa – liekas katrs, kuram ir dārziņš, izdzirdot šo vārdu, krīt ģībienā, bet šai nezālei ir tikai un vienīgi labas īpašības, neskaitot to vienīgo “slikto”, ka gārsu nekad nav iespējams iznīdēt. Es neaizraušos ar sīkiem izklāstiem, ar ko ir bagāta gārsa, taču tās bioloģiskais sastāvs ļauj to uzskatīt par vienu no visvērtīgākajiem savvaļas augiem. To lieto gan svaigu, gan pievieno zupām, gaļas vai dārzeņu ēdieniem. Mūsmājās to ēdam svaigu salātos vai kā piedevu zaļajam smūtijam.

Pieneņu lapas – vienas no vitamīniem bagātakajiem augiem, kādu vien var atrast mūsu platuma grādos. Vitamīnu bomba! Tās vislabāk būtu ēst svaigas – es izvēlos tās likt uz maizītes ar tomātu vai mocarellas sieru un salātos. Tās rūgtenā garša var sākumā mulsināt, taču sajaukumā ar citām piedevām, tā pazūd un kļūst par lielisku papildinājumu. Lai atbrīvotos no rūgtenās garšas, noblanšē tās, taču jārēķinās, ka zudīs daļa vērtīgo uzturvielu.

Continue reading